Dr. med. Eduarda Jurševiča Estētiskās medicīnas klīnika

Intīmā ķirurģija|Интимная хирургия|Intimate surgery
lv » Skaistuma versijas » Intīmā ķirurģija » Sievietēm » Maksts rekonstrukcija

Maksts rekonstrukcija

Anomālija, par kuru mēs runāsim, ir visai reta – 1 gadījums uz 5 tūkstošiem sieviešu. Bet tieši tas arī sagādā vislielāko sarūgtinājumu, jo kāda taču nokļūst tādā situācijā. Sievietes, kuras tā piemeklējusi, uzskata, ka daba nezināmu iemeslu dēļ viņas ir sodījusi. Bet neko nepadarīsi, tā nu viņa ir lēmusi: dažām sievietēm ir neattīstīta vai vispār nav gan maksts, gan dzemdes. Medicīnā tādu patoloģija sauc par „MRKH sindromu”. Ar šo „sindromu” var dzīvot, bet dabiskā patoloģija „liedz” sievietēm ne tikai normāla seksa priekus... tā neļauj izpildīt sievietes galveno misiju – dzemdēt bērnu un kļūt par māti. Atjaunot zaudēto vai vispār neesošo ir intīmās plastikas ķirurģijas mērķis.

Kas jūs satrauc?

  1. Menstruāciju neesamība.
  2. Nevaru palikt stāvoklī – neauglība.
  3. Nav iespējams normāli stāties dzimumattiecībās.
  4. Periodiski rodas sāpes vēderā.
  5. Biežas urīntrakta iekaisuma saslimšanas.
  6. Mugurkaula un locītavu sāpes.

Zināšanai

  1. Maijera–Rokitanaska–Kjustera–Hauzera sindroms – smags iedzimts uroģenitālās sistēmas attīstības defekts. Tie ir sieviešu iekšējo dzimumorgānu formēšanās traucējumi. Pastāv dažādas šī sindroma formas: no klasiskās, ko aprakstījis Rokitanskis (dzemdes, maksts aplāzija normāli funkcionējošu olnīcu un pareizi veidotu sieviešu ārējo ģenitāliju gadījumā), līdz variantiem, kuri raksturojas ar dzemdes ragu esamību (ar endometriālajiem dobumiem vai bez tiem) vai bez pašas dzemdes (ar tās kakla esamību vai bez tā). Maksts var nebūt pilnībā vai tā var būt ļoti īsa, dzemde var nebūt pilnībā vai tā var būt nepareizas uzbūves... Visas formas apvieno vispārējā patoģenēze.
  2. Sievietēm ar šo kaiti ir normāli attīstīti piena dziedzeri un tipiskais sievišķo hromosomu salikums – 46 XX. 3. Bieži pacientēm ar MRKH sindromu ir nieru, urīnvadu, urīnizvadkanāla uzbūves vai dislokācijas traucējumi. Pēc kompleksas izmeklēšanas ginekologi dažreiz atklāj nieru policistozi. Pacientēm var būt arī mugurkaula uzbūves atkāpes. 4.Visbiežāk diagnozi nosaka, balstoties uz galveno sūdzību – menstruāciju neesamību.

Kad veikt operāciju?

Pirmkārt, tas atkarīgs no aizdomām/pārliecības, ka jums ir dotā iekšējo dzimumorgānu patoloģija. Par to, ka notiek kaut kas nelāgs, sieviete sāk nojaust, kad sasniedzot dzimumbriedumu, viņai nav dabiskā menstruālā cikla (šo stāvokli sauc par amenoreju), nav iespējama arī grūtniecība. Olnīcas attīstās normāli un uztur pietiekamu hormonālo fonu, tieši tādēļ ārēji tas nekādi neizpaužas. Pirmoreiz par savu diagnozi sieviete uzzina ginekologa kabinetā apskates laikā, bet kompleksā izmeklēšana (ultraskaņas diagnostika, magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija, laparoskopiskā diagnostika, pielogrāfija, mugurkaula rentgenogrāfija, histoloģiskā izmeklēšana...) to apstiprina. Sieviete nav spējīga nodarboties ar seksu ar vīrieti, jo visus mēģinājumus pavada asas sāpes. Ir gadījumi, kad sievietei ir bijusi seksuālā pieredze – dzimumakta laikā tika iesaistīta uretra. Bet tāds anormāls sekss veicina urīnpūšļa iekaisumu attīstību un urīna nesaturēšanu. Šīs veselības nebūšanas liek meklēt ārstu, šajā gadījumā, urologu. Ja jums ir aizdomas, ka ar jums notiek kaut kas tamlīdzīgs, noteikti pierakstieties uz konsultāciju pie ginekologa, bet, ja diagnoze apstiprināsies, mēģiniet atrast pieredzējušu ķirurgu. Šo kaiti ārstē tikai ar ķirurģijas palīdzību.

Zināšanai

Lai veiktu visu diagnostikās izmeklēšanas spektru un noteiktu „MRKH sindroma” ārstēšanas taktiku, ir nepieciešamas arī endokrinologa, ģenētiķa, ortopēda un psihiatra konsultācijas. Vienlaikus ar ķirurģisko palīdzību, pacientēm ir vajadzīgs psihoterapijas kurss – iespējamo psihisko traucējumu koriģēšanai un adekvātai sava stāvokļa izpratnei.

Kontrindikācijas

Smagas un hroniskas iekšējo orgānu saslimšanas, infekciju, sirds–asinsvadu, onkoloģiskās un dzimumorgānu iekaisuma saslimšanas, asinsreces traucējumi, cukura diabēts, seksuāli–transmisīvās slimības, nekontrolējami augsts arteriālais spiediens, pilnīgs ādas elastības zudums, nosliece uz pārmērīgu rētošanos (keloīdajām rētām), ādas iekaisuma saslimšanas, venēriskās slimības, psihiskie traucējumi.

Operācija

Metodes izvēle ir atkarīga no pacientes anamnēzes. Operācijas laikā tiek formēta neomaksts. Formējot neomaksti, ķirurgs izmanto pašas pacientes audus. Diemžēl viņš nevarēs dāvāt sievietei bērnu radīšanas funkciju, bet palīdzēs pārvarēt rūgto vilšanās periodu. Turpmāk no savas intīmās dzīves viņa varēs gūt tikai pozitīvas emocijas.

Anestēzija

Vispārējā kombinētā.

Pēcoperācijas periods

Stacionārā 3–7 dienas (saskaņā ar norādēm). Fiziskā aktivitāte šajā laikā ir maksimāli ierobežota. Divas dienas – gultas režīms. Uzturoties stacionārā, tiek veikts pastāvīgs veselības stāvokļa monitorings un pilns pēcoperācijas medicīnisko pasākumu spektrs. Pēc tam ir nepieciešams ierasties uz kontroles apskatēm (gada laikā) – klīnikas vizīšu periodiskumu nosaka ķirurgs. Lai izveidotā neovagīna saglabātu savu dziļumu un funkcionalitāti, pacientei ir jāpilda speciāli vingrinājumi (bužēšana) un stingri jāievēro ķirurga norādes. Pirmais dzimumkontakts ir pieļaujams 2–3 mēnešus pēc operācijas.

MySQL: 0.0036 s, 2 request(s), PHP: 0.5424 s, total: 0.5460 s, document retrieved from cache.